Atbalsts palīdzējis uzsākt dzīvi jaunā vietā: par darbu un ikdienu stāsta jaunie ģimenes ārsti reģionos

Vairāk nekā 40 jaunie ģimenes ārsti izmantojuši iespēju saņemt ES fondu finanšu atbalstu, ja darba vieta ir reģionā, par primārās veselības aprūpes nodrošināšanu iedzīvotājiem ārpus Rīgas. Veselības ministrija kopš 2017. gada nogales īsteno Eiropas Sociālā fonda projektu “Ārstniecības un ārstniecības atbalsts personu pieejamība uzlabošana ārpus Rīgas”, kas ir viens no pasākumiem jauno speciālistu atbalstam, kā arī ārstniecības personu piesaistei valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

Saņemto finanšu atbalstu ģimenes ārsti novērtējuši kā motivējošu, kas palīdzējis uzsākt dzīvi jaunā vietā. Ārstniecības personām ir iespēja saņemt naudas kompensāciju par darbu reģionos, par ģimenes locekļiem un uzturēšanās izdevumiem. Gadījumos, kad notiek ģimenes ārsta prakses pārņemšana no pensijas vecuma ģimenes ārsta, papildus izmaksā kompensāciju par prakses pārņemšanas/nodošanas procesu abiem ģimenes ārstiem.

Tostarp 2021. gadā atbalstu projekta ietvaros saņēma 12 ģimenes ārsti. Jaunas prakses ir 4 ārstiem, bet 8 jaunie ģimenes ārsti pārņēma praksi no pensijas vecuma ģimenes ārsta. Pagājušajā gadā atbalsts izmaksāts arī 10 ārstu palīgiem un 10 māsām, kas strādā ģimenes ārsta praksēs dažādās Latvijas vietās ārpus Rīgas, liecina apkopotie dati par aizvadīto gadu.

Ģimenes ārstu piesaistīšana reģioniem turpinās, jo tas joprojām ir aktuāli daudzās pašvaldībās un daudzu novadu iedzīvotājiem.

Ģimenes ārsti īsā aptaujā pastāsta, ka atbalsts izrādījies noderīgs, sākot dzīvi jaunā vietā.

Santa Krieviņa, ģimenes ārste Jelgavā, kura pārņēma praksi no pensijas vecuma ģimenes ārsta

“Par ESF projekta iespējām uzzināju jau rezidentūras laikā, un, atgriežoties no bērna kopšanas atvaļinājuma, biju ļoti priecīga, ka vēl ir iespēja pieteikties šim atbalstam. Tieši šajā brīdī arī saņēmu informāciju, ka prakses pārņēmēju meklē ģimenes ārste Jelgavā. Uzrunājot ģimenes ārsti, tālākā sadarbība izvērtēs ļoti veiksmīga, esmu ļoti priecīga, ka prakses pārņemšana notika pakāpeniski un varēju pamazām iepazīties gan ar prakses pacientiem un darbiniekiem (praksē strādā medmāsa un ārsta palīgs), gan dažādiem organizatoriskiem jautājumiem. Kā arī joprojām novērtēju, ka varu jebkurā brīdī pazvanīt iepriekšējai ģimenes ārstei un pajautāt pēc padoma. Darbs savā praksē iesācies COVID-19 pandēmijas zīmē, kas nozīmē papildus pienākumu veikšanu un lielu slodzi, atstājot novārtā daudzus citus ģimenes ārsta pienākumus, tomēr ar cerībām skatos nākotnē, un ceru, ka drīzumā vairāk laika izdosies veltīt arī profilaktiskiem pasākumiem un tālākizglītībai.”

Zane Kobiaka, ģimenes ārste Grobiņā, kura pārņēma praksi no pensijas vecuma ģimenes ārsta

“Jau studiju laikā sapratu, ka gribētu atgriezties dzimtajā pusē, tāpēc laicīgi sāku interesēties par iespējamo darba vietu. Interesējos vairākās pašvaldībās - Grobiņas pašvaldība izrādījās tālredzīga, ar skatu nākotnē – slēdzām vienošanos un izvērtās laba sadarbība. Šobrīd darba netrūkst. Darbs ir interesants un dinamisks, bet slodze gan ir ļoti liela, īpaši šobrīd omikrona izplatības apstākļos, ir gan saslimušie, gan kontaktpersonas, papildus arī vakcinācija, un arī citas saslimšanas nekur nav pazudušas. Finanšu atbalsts jaunajam ārstam ir labs motivators, īpaši gadījumā, kad jāsāk dzīve un darba gaitas jaunā vietā. Par šo finanšu atbalstu uzzināju Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijā, kad par to stāstīja kolēģis.”

Guna Šmite, ģimenes ārste Jelgavas novada Vilces pagastā, kura pārņēma praksi no pensijas vecuma ģimenes ārsta. 2021. gada nogalē ārsta praksei tika pievienots arī Lielplatones pagasts

“Rezidentūras laikā pieteicos stipendijai Jelgavas novada pašvaldībā, ko izmaksā ar mērķi piesaistīt jaunus ģimenes ārstus, tomēr, kad pabeidzu mācības, brīvu vietu vēl nebija. Šo laiku līdz prakses pārņemšanai strādāju Bauskas slimnīcā. Šobrīd man ir prakse Vilcē, Jelgavas novadā, nodrošinot veselības aprūpes pakalpojumus Vilces un Lielplatones pagastos. Manā praksē strādā arī māsa un ārsta palīgs, un, iespējams, piesaistīsim vēl papildus darbinieku, bet tas šobrīd vēl ir procesā. Savā praksē cenšamies izmantot informācijas tehnoloģijas, kas būtiski atvieglo darba ikdienu un arī ļauj sniegt pakalpojumus lielākā apjomā. Uzskatu, ka esam diezgan progresīvi šajā ziņā. Tehnoloģijas dod iespēju daudz labāk sazināties ar pacientiem, tās atvieglo darbu un varam aprūpēt arī vairāk pacientu. Covid-19 ir ieviesis būtiskas izmaiņas darba organizācijā, daudz mazāk nekā gribētos šobrīd ir laika profilaksei.”

Marīte Kaļva, ģimenes ārsta Maltas pagastā, kā arī Feimaņu un Pušas pagastos Latgalē, kura pārņēma praksi no pensijas vecuma ģimenes ārsta

“Mani uzrunāja Nacionālais veselības dienests, jo bija zināms, ka ģimenes ārste Maltā drīz dosies pensijā un Maltā būs nepieciešams jauns ģimenes ārsts. Zināmā mērā tā ir sakritība, jo, lai gan zināju, ka vēlos atgriezties Latgalē, tomēr biju no Rēzeknes puses. Ģimenes ārstam strādāt lauku teritorijā, tā ir pilnīgi jauna pieredze, kas ir diezgan izaicinoša, jo specifika ir atšķirīga no darba pilsētā. Pirmkārt, tā ir problēma ar speciālistu pieejamību, īpaši pacientiem ar hroniskām slimībām, otrkārt, tās ir sociālās problēmas, ar ko saskaramies ikdienas darbā. Praksē esam 3 cilvēki - es un divas medicīnas māsas. Kopā ar māsu regulāri braucam mājas vizītēs, bet otra māsa tikmēr paliek praksē. Šobrīd ļoti daudz laika prasa skaidrojošais darbs, jāatspēko stereotipi un mīti par Covid – 19 vakcīnām. Par atbalstu jaunajiem speciālistiem uzzināju jau rezidentūrā, un tas mūsu ģimenei bija ļoti noderīgs. Pārceļoties uz dzīvi laukos, papildus faktors ir darba vieta dzīvesbiedram, taču jāsaka, ka mūsu ģimenē tas veiksmīgi atrisinājās.”

Linda Reicle, ģimenes ārste Liepājā, kura pārņēma praksi no pensijas vecuma ģimenes ārsta  

“Sākums Liepājā bija grūts, bet šobrīd esam tikuši pāri visām problēmām, un prakses personāls ir nokomplektēts. Praksē ir divas māsa, šobrīd nodrošinām veselības aprūpi ap 3 tūkstošiem pacientu, kas ir liels skaits. Neplānoti bija jāuzņem arī pacienti, kuru ģimenes ārste aizgāja mūžībā. Sākumā nebiju droša un šaubījos par ģimenes ārsta prakses pārņemšanu, jo šajos pandēmijas apstākļos tas likās ļoti izaicinoši, ar ļoti lielu darba apjomu. Esmu strādājusi Somijā, bet atgriezos Latvijā un, lai strādātu par ģimenes ārstu, pabeidzu rezidentūru. Pati neesmu no Liepājas, tur mani aizveduši ļoti personiski iemesli.”

Jau vēstīts, ka Veselības ministrijas īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta  “Ārstniecības un ārstniecības atbalsts personu pieejamība uzlabošana ārpus Rīgas” mērķis ir iedzīvotājiem ārpus Rīgas uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību prioritārajās jomās – sirds un asinsvadu, onkoloģijas, bērnu (sākot no perinatālā un neonatālā perioda) aprūpes un garīgās veselības jomā. Pretendentu atlases periods notiek no 2018. gada maija un plānots līdz pieejamā finansējuma apguvei, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. jūlijam.  Ārstniecības personu piesaistei kopējais finansējums ir 11 960 103 eiro.

Lai pieteiktos finanšu atbalstam Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros jāvēršas Veselības ministrijā. Atbalsta saņemšanas nosacījumi un pieteikuma veidlapas šeit: Kompensācijas ārstniecības personām par darbu reģionos | talakizglitiba.lv

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka brīvas ģimenes ārsta prakses vietas ir 11 Latvijas pilsētās un pagastos, savukārt papildus daudzviet aktuāla ir ģimenes ārstu paaudžu nomaiņa. Informācija par brīvajām prakses vietām dienesta mājas lapā: Brīvās prakses vietas | Nacionālais veselības dienests (vmnvd.gov.lv)