“Mums jāskatās uz to, kas ir labākais pacientam.” Saruna par mājas paliatīvās aprūpes pilotprojektu

Veselības ministrija Kurzemes reģionā – Liepājas pilsētā un Dienvidkurzemes novadā  – uzsākusi īstenot pilotprojektu paliatīvās aprūpes pacientiem, kurā veselības aprūpi, kā arī atbalstu ģimenēm nodrošina īpaša speciālistu komanda pamatā pacienta dzīvesvietā. Saņemt pilnībā apmaksātus pakalpojumus pilotprojekta laikā 12 mēnešu periodā varēs tie pacienti, kuri ir saņēmuši konsīlija slēdzienu par paliatīvi aprūpējama pacienta statusu. Pilotprojektu finansē no ES fondu līdzekļiem un valsts budžeta līdzfinansējumu. Visi pakalpojumi tajā ir apmaksāti.

Mājas paliatīvo aprūpi nodrošinās SIA “Magnum Social&Medical Care” (turpmāk - “Rūre) izveidota speciālistu komanda, t.sk. pilotprojektā ir iesaistītas ārstniecības personas no Liepājas reģionālās slimnīcas un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (turpmāk – NMPD). Pilotprojekta īstenotāju noskaidroja iepirkumā. Šobrīd komandā ir iesaistīti vairāk nekā 30 cilvēki. Speciālisti nodrošinās mājas vizītes un realizēs individuāli izstrādāto aprūpes plānu, kā arī sniegs atbalstu ģimenes locekļiem. Par pakalpojuma sniedzēju uzdevumiem, ieguvumiem pacientiem un viņu ģimenēm, iztaujājām pilotprojekta koordinatoru Kristiānu Dāvi.

Kāda ir pakalpojuma būtība – kas ir mobilā paliatīvā aprūpe, ko iegūst pacients un viņa tuvinieki?

Visas pasaulē eksistējošās paliatīvās aprūpes vadlīnijas paredz vienu un to pašu, proti, ka principā šī aprūpe nedziedināmi slimiem cilvēkiem ir jāsaņem mājās. Dažādie pētījumi un praksē balstītās zināšanas un pieredze rāda, ka ikviens nedziedināmi slims cilvēks mūža pēdējos brīžus vēlas pavadīt sev zināmā un ierastā vidē, kopā ar piederīgajiem. Vienlaikus ir ļoti būtiski saprast, ka paliatīvā aprūpe nav tikai melns un balts, tai ir dažādas šķautnes – ir hospisa paliatīvā aprūpe, ir dinamiskā paliatīvā aprūpe un ir mājas paliatīvā aprūpe. Mēs šobrīd nodrošinām maksimāli pilnvērtīgu mājas paliatīvo aprūpi, kurai atkal ir divi aspekti: pirmais – termināli slima pacienta simptomātiska ārstēšana un otrais – atbalsts viņa tuviniekiem, kuriem vairumā gadījumu Latvijā ar šīs smagās situācijas slogu nākas tikt galā vieniem pašiem. Šīs abas puses ir vienlīdz svarīgas – tikpat būtiska kā pareiza medikamentozā u.c. veida mirstošā cilvēka aprūpe, ir arī atbalsts ģimenei, kas par savu tuvinieku rūpējas dienu no dienas un kam nākas pieņemt situāciju, ka viņš nav izārstējams, ka vienīgais iespējamais un labākais risinājums– fizisko ciešanu atvieglošana un psihoemocionālā komforta nodrošinājums.

Kā šādos apstākļos aprūpe notiek praktiski?

Mums ir cieša un nepastarpināta sadarbība gan ar Liepājas un Dienvidkurzemes novada ģimenes ārstiem, gan ar Liepājas reģionālo slimnīcu. Eiropas Savienības fondu finansētā pilotprojekta nosacījums ir tāds, ka cilvēks atbilst pakalpojuma saņemšanas kritērijiem tikai tad, kad viņam ir piešķirts paliatīvās aprūpes pacienta statuss. Mūsu gadījumā tā iegūšanai ir nepieciešams Liepājas reģionālās slimnīcas ārstu konsīlija lēmums. Tajā brīdī mūsu komandas koordinators sazinās ar pacientu vai viņa piederīgajiem, ģimenes ārstu, iegūst visu nepieciešamo informāciju, un tad brigāde dodas vizītē pie pacienta, izvērtē situāciju un pielāgo terapijas plānu. Mēs nodrošinām arī tehniskos palīglīdzekļus – funkcionālās gultas, podkrēslus, ratiņkrēslus utt., proti, visu, kas, saskaņā ar ergoterapeita atzinumu, konkrētajam pacientam nepieciešams, lai maksimāli uzlabotu viņa apstākļus un funkcionēšanas spējas.

Kādi speciālisti veido mājas paliatīvās aprūpes komandu? Nosacījumi paredz, ka jābūt vismaz 7 dažādiem speciālistiem un to skaits var būt arī lielāks.

Mūsu komandā darbojas daudzi speciālisti, kopumā esam ap 30 cilvēkiem. Koordinators koordinē visu izbraukumu grafiku, vizītes pie pacienta. Katra pacienta aprūpe notiek saskaņā ar individualizētu medicīniskās, fizikālās, garīgās un sociālās aprūpes plānu. Pirmreizējā vizītē pie pacienta ierodas ārsts un sociālais darbinieks. Kad ārsts ir izveidojis medicīniskās aprūpes plānu, nozīmējis terapiju, pie pacienta uz mājām regulārās vizītēs – katru dienu vai noteiktas reizes nedēļā – dodas ārsta palīgs un strādā saskaņā ar šiem norādījumiem (ievada medikamentus, izvērtē pacienta veselības stāvokli dinamikā, komunicē ar piederīgajiem, veic ādas bojājumu, mākslīgo atveru aprūpi). Papildus tam komandā darbojas arī fizioterapeits, kurš izvērtē pacienta funkcionālās spējas, nosaka nepieciešamās fiziskās aktivitātes un nodrošina regulāras vizītes šī plāna realizācijai. Komandā ir arī ergoterapeits, kurš izvērtē vidi pacienta mājās un nepieciešamos uzlabojumos – tie var būt speciāli rokturi pie dušas vai vannas, poda paaugstinājums vai citi tehniskie palīglīdzekļi. Nekustīgiem, visu laiku guļošiem pacientiem mēs nodrošinām arī funkcionālās gultas. Komandā ir divi psihologi, kuri sniedz psiholoģisko palīdzību un atbalstu kā pacientiem un viņu piederīgajiem, tā arī mūsu darbiniekiem, jo šis nav emocionāli viegls darbs. Komandā ir arī divi kapelāni no pareizticīgo un katoļu draudzēm. Jāpiemin, ka mūsu komandā ir Liepājas reģionālās slimnīcas neatliekamās palīdzības ārsts, internists Romāns Galuza. Savukārt ārste Jūlija Cīrule-Galuza mūs konsultē Liepājas reģionālajā slimnīcā, koordinē un vada paliatīvās aprūpes kabinetu.

Bet tas šī pilotprojekta laikā neizslēdz iespēju pacientam saņemt palīdzību arī stacionārā?

Šā pakalpojuma mērķis ir atslogot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu no izsaukumiem situācijās, kad medicīnisko aprūpi iespējams sniegt mājas apstākļos. Neatliekamās medicīniskās palīdzības funkcija ir risināt neatliekamas, dzīvībai kritiskas situācijas, savukārt mēs strādājam ar pacientam, kuri galvenokārt nav akūti. Cilvēkiem ar paliatīvi aprūpējamu statusu ir onkoloģiska saslimšana terminālā stadijā. Ir izņēmumi, bet pārsvarā pacientiem sūdzības ir saistītas ar pamatslimības simptomiem. Mēs regulāri novērojam pacientus dinamikā un prognozējam situācijas, kad pacientam ir nepieciešama palīdzība stacionārā, proti, tiek ieplānots laiks un pacienta transportēšana, lai veiktu procedūras vai citas manipulācijas, ko iespējams nodrošināt tikai terciārās aprūpes līmenī. Savukārt vienkāršākas lietas, piemēram, analīžu noņemšanu, to mēs veicam sadarbībā ar ģimenes ārstu. Arī apstākļos, kad pacients saņem mūsu nodrošināto mājas paliatīvo aprūpi, viņa veselības stāvokļa vispārējā kontrole un vadība ir ģimenes ārsta atbildība un kompetence.

Kas ir “Rūre”?

Jau pirms lēmuma piedalīties šajā iepirkumā par mājas paliatīvo aprūpi, tika pieņemts lēmums par sociālās aprūpes, hroniski guļošu un paliatīvi aprūpējamu pacientu centra izveidi Liepājā, ko šobrīd arī īstenojam. Domājot par nosaukumu, centāmies neļauties stereotipiem, gribējām, lai šis centrs asociējas ar kaut ko citu, ar kaut ko jaunu. Tas ir mūsu jaunradīts vārds. Tiecamies piešķirt jaunu saturu un standartus, kā būtu jāizskatās sociālai un tā dēvētai integrētai veselības aprūpei.

Kā ar jums var sazināties par pilotprojektu un kā tam pieteikties?

Saistībā ar pilotprojektu ir jāsazinās ar koordinatoru pa tel. 8882. Pieteikties var pacients pats, pieteikt viņu var ģimenes ārsts vai ģimenes locekļi.

Plašāk par pilotprojektu: Pilotprojekts par mobilās paliatīvās aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu  | talakizglitiba.lv